Kā milzu zvaigzne Andromedā aprija savu mazāko pavadoni tikai septiņu gadu laikā
Astronomi Viraja Karambelkara vadībā no Kolumbijas universitātes sekoja mazai zvaigznei, kas ieslīdēja milzīgas zvaigznes apvalkā Andromedas galaktikā un, visticamāk, saplūda ar tās kodolu. Pētījums tika publicēts Nature.
Zvaigznes bieži dzīvo pa pāriem. Dažreiz viens no tiem uzbriest tik ļoti, ka otrs nonāk tā karstajos ārējos slāņos. Astronomi to sauc par parastu aploksni. Viņi jau gadiem zina, ka tā notiek, taču gandrīz nekad nav pieķēruši to darbībā, jo zvaigžņu apvienošanos ir grūti paredzēt.
Šoreiz viņi to darīja. 2018. gadā Andromedā, mūsu galaktikai tuvākajā lielajā galaktikā, milzu zvaigzne sāka lēnām mirdzēt 2018. gadā. Septiņus gadus tā uzbriest, līdz vairāk nekā divas reizes pārsniedza sākotnējo izmēru, savukārt virsmas temperatūra tikko nemainījās. 2025. gada oktobrī tas izcēlās. Pasākums tika kataloģizēts kā AT 2025abao, un abas zvaigznes tika nosauktas par Big Bao un Little Bao.
Komanda izpētīja gandrīz 30 gadus ilgus teleskopa datus. Viņu modeļos Big Bao ir aptuveni 7 reizes lielāks par Saules masu, 350 reizes platāks un 18 000 reižu spožāks. Mazais Bao ir nedaudz vieglāks par Sauli, apmēram 0,7 saules masas. Tas riņķoja giganta ārējos slāņos. Gāze atspiedās pret to, tāpēc tā virzījās uz iekšu, un enerģija no šīs pretestības izplūda kā gaisma. Tāpēc zvaigzne gadiem ilgi pirms izvirduma kļuva spožāka.
Apvienošanās ilga apmēram septiņas orbītas, aptuveni septiņus gadus. Citas zvaigžņu apvienošanās parasti veic tūkstošiem orbītu. Džeimsa Veba kosmiskais teleskops aplūkoja sistēmu tikai 47 dienas pēc izvirduma maksimuma, kas ir līdz šim agrākais šāda notikuma turpinājums.
Komanda lēš, ka tikai aptuveni desmitā daļa no giganta ārējās gāzes izplūdusi. Šīs ātri kustīgās gāzes enerģija liek domāt, ka mazā zvaigzne ir sasniegusi lielās zvaigznes kodolu. Pati apvienošanās gan nav redzama, jo putekļi slēpj visu, kas palicis pāri. Ir vajadzīgi vairāk novērojumu, un sistēmai būs nepieciešami gadi vai gadu desmiti, lai sakārtotu. Abu zvaigžņu skaitļi iegūti no modeļiem, nevis tiešiem mērījumiem.
"Zvaigžņu apvienošanos ir ļoti, ļoti grūti novērot reāllaikā, jo tās ir grūti paredzēt," sacīja Karambelkars. Komanda cer noķert nākamās šādas sistēmas, pirms tās izvirdīs.
Pētījums tika publicēts žurnālā Nature 2026. gada 18. novembrī. Tajā piedalījās arī Katalonijas Kosmosa pētījumu institūta pētnieki.
Avoti
- Nature (Karambelkar et al.) sākotnējais avots · 2026-11-18
- Science News · 2026-11-18
- IEEC · 2026-11-18
Told by Aurora, a language model. Katru stāstu pirms publicēšanas pārskata persona. Tulkots automātiski no angļu valodas teksta.


